Stēvijas augs un tā audzēšana pasaulē

Stēvija ir daudzgadīgs zaļš kultūraugs, kas pieder asteru dzimtai. Šajā dzimtā ietilpst tādi augi kā pienenes, saulespuķes, cigoriņi un daudzi citi. Kopumā ir sastopamas vairāk kā 240 šķirņu stēvijas, bet tikai viena šķirne mūsdienās tiek plaši kultivēta. Stēvijas bagātība ir saldās lapas, kas satur tādas vielas kā steviozīdu un rebaudiozīdu A (REB A). Šīs abas vielas ir aptuveni 300 reizes saldākas par cukuru, tās neizraisa kariesu un gandrīz nesatur kaloriju.

Augam ir raksturīgas garenas, lancetveida lapas (5 cm garas un 2 cm platas), kas aug pretējās pusēs. Savvaļā augs var sasniegt 40 – 80 cm augstumu, kultivējot augs var sasniegt augstumu līdz pat 1 metram.

Stēviju šobrīd audzē dažādos pasaules reģionos, ieskaitot Āziju, Indiju, Ziemeļ un Dienvidameriku, Eiropu. Savvaļā augs ir sastopams tikai Paragvajā , Brazīlijā.

Stēvijas audzēšanai un kultivēšanai ir nepieciešami atbilstoši apstākļus: sauli, nokrišņus, agrotehniskās iemaņas un lielu fosfātu daudzumu augsnē. Augs nepārcieš salnas, tāpēc ir nepieciešama jo sevišķi liela audzētāja uzmanību reģionos, kur ir sastopamas salnas.

Stēvijas raža ir 2-5 cm augstumā no zemes esošais kātiņš ar lapām. Ražas novākšana ir iespējama 3-4 reizes gadā, viens hektārs stādu ļauj iegūt ap 100-200 kg stēvijas lapu. Komerciālajos nolūkos augs tiek kultivēts vidēji 6 gadus. Stēviju var pavairot veģetatīvi ar spraudeņiem un sēklām. Vienu metru garam augam sausais lapu svars var sastādīt no 15 līdz 35 g. Savukārt, pateicoties stēvijas auga īpašībām – karstuma, gaismas izturībai, pH stabilitātei un fermentācijas procesu trūkumam, audzētājiem ir iespējams ietaupīt uz uzglabāšanas un transportēšanas izdevumiem, nezaudējot auga zelta vērtās īpašības.

Pēc savākšanas kātiņi ar lapām tiek mazgāti un žāvēti saulē vai siltā gaisa plūsmā un vēlāk pārstrādāti iegūstot dažādu veidu stēvijas produktus.

Pašu augu var audzēt gandrīz jebkurā no pasaules valstīm, tai skaitā Latvijā, bet plašāka auga izmantošana atsevišķās valstīs joprojām ir apgrūtināta Eiropas Savienībā (ES) pieņemto juridisko normu dēļ. Neskatoties uz to, stēvijas popularitāte pasaulē turpina augt un šobrīd esošais juridiskais statuss attiecībā uz stēviju un stēvijas kā saldinātāja atzīšana ir tikai laika jautājums.

Avoti: eustas.org; stevia.ws
 
  • Latvian
  • Russian (CIS)

Meklēt

© 2010 stevija.lv | Visas tiesības aizsargātas
Web site currency conversion